Latvija, kas atrodas Ziemeļeiropā pie Baltijas jūras, var lepoties ar vienu no skaistākajām un neskartākajām piekrastēm reģionā. Aptuveni 500 kilometru garumā stiepjas smilšainas pludmales, kāpas, priežu meži, piekrastes pļavas un mazi zvejnieku ciemi. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas piekrastēm šeit vēl joprojām var baudīt neskartu dabu un cilvēku klātbūtne ir jūtama minimāli.
Pārskats – Baltijas jūras maigais apskāviens
Latvijas piekraste sākas netālu no Latvijas un Lietuvas robežas dienvidos un stiepjas ziemeļu virzienā līdz pat Igaunijai. Tā ir apmēram 500 kilometrus gara, un piekraste sastāv gan no Baltijas jūras krasta, gan Rīgas līča, kas ir daļēji noslēgts no jūras. Rīgas līcī viļņi ir mierīgāki, ūdens siltāks, un pludmales smilšainas — ideāli piemērotas peldēšanai un atpūtai. Savukārt piekrastes daļas, kas robežojas atklāto Baltijas jūru, ir daudz vējaināka un ar lielākiem viļņiem, kāpām un dabas ainavām.
Latvijas piekraste ir sadalīta trīs galvenajos reģionos:
- Kurzemes piekraste — valsts rietumu daļā un robežojas ar Baltijas jūru. Kurzemes piekrastē ir kāpas, priežu meži, neskartas pludmales, gleznainas klintis un mierīgi zvejnieku ciemati padara, kas to padara par unikālu.
- Vidzemes piekraste — Rīgas līča ziemeļu malā. Šo piekrastes daļu raksturo skaistas smilšakmens klintis, līkumotas upju grīvas un piejūras ciematiņi ar savu īpašo burvību.
- Rīgas līcis— tas ir daļēji atdalīts no Baltijas jūras un ietver gan neskartas pludmales, gan pilsētas vidi. Rīgas līcī ir zeltainas pludmales, skaistas promenādes, tūrisma un atpūtas iespējas un vasarās notiek dažādi pasākumi.
Galvenie fakti par piekrasti:
- Kopējais garums aptuveni 500 km, ieskaitot arī Rīgas jūras līča krastus
- Pludmaļu platums no 20 līdz 60 metriem, atkarībā no vietas un sezonas
- 7 pludmales ieguvušas Zilo karogu, kas nozīmē augstus vides un drošības standartus
- Vairāk nekā puse piekrastes ir aizsargājamās teritorijās — dabas rezervātos, Nacionālajos parkos un Natura 2000 zonās.
Flora un fauna Latvijas jūras piekrastē
No smilšu kāpām un mierīgām piekrastes pļavām līdz blīviem mežiem un barības vielām bagātu augsi – Latvijas jūras piekrastē mīt dažādi kustoņi un te aug daudz dažādas augu sugas.
Flora
Latvijas piekrastes augi ir gan izturīgi, gan skaisti – viņi ir pielāgojušies dzīvei smilšainās pludmalēs, spēj izturēt asus vējus un mainīgos laikapstākļus. Priedes un egles veido lielāko daļu no piekrastes skujkoku mežiem, kas kalpo kā dabiskas barjeras pret vēju. Kāpās aug dažādas, unikālas augu sugas, piemēram, Smiltāja kāpuniedre (Ammophila arenaria) ar savām blīvajām saknēm “sien” smiltis kopā un pasargā no erozijas. Tieši šī zāle ļauj arī citiem augiem augt.
Pavasarī un vasarā piekrastes pļavas kļūst krāsainas, pateicoties dažādām savvaļas puķēm, kas labi jūtas sāļajā un bieži barības vielām nabadzīgajā zemē. Piekrastes zonā sastopami arī daži retāki augi, piemēram, violetajiem ziediem rotātais jūras zirnis un pludmales dadzis ar dzeloņainajām lapām.
Fauna
Putnu vērotājiem Latvijas piekraste ir īsta paradīze. Pavasarī un rudenī ir iespējams novērot migrējošo putnu barus, kas apstājas, lai atpūstos piekrastes apgabalos. Tā ir nozīmīga pietura ceļā starp ziemošanas un ligzdošanas vietām, kas pievelk gan vietējos, gan tālos ceļotājus. Kā arī, piekrastes mitrājos un estuāros ligzdo plašas kaiju, gārņu un citu ūdensputnu kolonijas, kas veido dzīvotspējīgas un svarīgas kopienas, nodrošinot piekrastes ekosistēmas līdzsvaru.
Baltijas jūra ir unikāla ar savu salīdzinoši zemo ūdens sāļuma līmeni. Starp populārākajām zivju sugām ir Baltijas siļķe, kas ir nozīmīga gan vietējai zvejai, gan barības ķēdei, kā arī plekste, kura veiksmīgi maskējas smilšainā vai dūņainā jūras dibenā. Retu reizi līča aukstākajās daļās var sastapt pogaino roni, kas ir nozīmīgs iemītnieks Baltijas jūras ekosistēmā.
Latvijas piekraste ir īsts dabas dārgums — tā apvieno plašas smilšainas pludmales, kāpas, priežu mežus un bagātīgas piekrastes pļavas, veidojot unikālu vidi gan augiem, gan dzīvniekiem. Šī teritorija ir ne tikai gleznaina un mierīga, bet arī ekoloģiski nozīmīga, jo piedāvā mājvietu daudzām aizsargājamām sugām un kalpo kā svarīgs pieturas punkts migrējošiem putniem.