Apmēram 45% Latvijas teritoriju klāj meži, valstī ir daudz mitrāju, 12 000 upju un strautu, kā arī gandrīz 3000 ezeru. Šajās vietās mājo tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu. Daudzas no tām ir aizsargātas un iekļautas Eiropas Natura 2000 tīklā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Lai palīdzētu saglabāt retās sugas un to dzīvesvietas, Latvijā izveidoti nacionālie parki, dabas rezervāti un aizsargājamās ainavas. Tie aizņem vairāk nekā 18% valsts teritorijas, padarot Latviju par nozīmīgu reģionu dabas daudzveidības saglabāšanā visā Baltijas reģionā.
Eirāzijas lūsis
Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur Eirāzijas lūšiem ir stabila, savvaļas populācija. Lūši pamatā apdzīvo lielus jaukto koku un skujkoku mežus, labprāt turās tālāk no cilvēkiem. Lūšiem ir svarīga loma dabā, kontrolējot briežu un zaķu populācijas. Tie ir aktīvi dienas tumšajā laikā, prot labi kāpt kokos, spēj peldēt un dzīvo vidēji 15 – 20 gadus.
- Aptuvenā populācija Latvijā – aptuveni 1400
- Pārsvarā sastopama attālos meža apgabalos visā valstī
- Iekļauts sarkanajā grāmatā kopš 2022. gada
Sumbrs
Sumbrs ir liels, spēcīgs dzīvnieks, kas var svērt līdz pat 1000kg un sumbra dzīves ilgums ir vidēji 25 gadi. Tas ir Eiropas lielākais zīdītājs, kas labprāt dzīvo vecos mežos. Sumbrs lielāko dienas daļu pavada ganībās. Ganoties un nomīdot veģetāciju, sumbrs palīdz blīviem mežiem piekļūt gaismai un veicina lielāku augu un dzīvnieku daudzveidību. Tas padara tos par galveno sugu, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību.
- Suga ir gandrīz izmirusi un aizsargājamā visā Eiropā
- Latvijā sumbrs no jauna tika ievests 2004. gadā
Brūnais lācis
Brūnais lācis ir lielākais plēsējs, kas sastopams Latvijas mežos. 29. gadsimta 20. gados lāču populācija Latvijā pilnībā samazinājās, tomēr centieni šo sugu saglabāt vainagojās ar panākumiem. Kopš 70. gadiem brūnais lācis Latvijā ir atkal sastopams. Lāču populācijas klātbūtne ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tie rūpējās par citu sugu ierobežošanu un kontroli.
- Latvijā šobrīd ir aptuveni 70 lāči
- Latvijā īpaši aizsargājama suga kopš 1977. gada
Pogainais ronis
Pogainais ronis visbiežāk ir sastopama Arktikā, bet neliela populācija dzīvo arī Baltijas jūras ziemeļu un centrālajā daļā, tostarp Rīgas līcī. Šie roņi izvēlas klusākas vietas, kur var atpūsties uz ledus vai piekrastes sēkļiem. To klātbūtne ir nozīmīgs rādītājs ekosistēmas veselībai un liecina par relatīvi labu ūdens kvalitāti un zivju resursiem, kas ir to galvenā barība. Pēdējo gadu laikā pogaino roņu populācija turpina samazināties un to daļēji ietekmē zvejniecības, dzīvnieki iet bojā, sapinoties zvejas, kā arī nepietiekams ledus biezums un netipiski siltās ziemās.
- Reti sastopams – īpaši aizsargājams
- Baltijas jūrā varētu būt aptuveni 6500 – 9000 pogaino roņu
Vilks
Vilka tradicionālā dzīves vieta ir gandrīz visa Eirāzija un Ziemeļamerika, tomēr mūsdienās tas lielā daļā no teritorijām ir sastopams ļoti reti. Vilkiem ir raksturīgi dzīvot lielās teritorijās, visbiežāk mežos un purvainos apvidos. Vilki pārtiek no gaļas, tāpēc tie var radīt kaitējumu ganāmpulkiem, visbiežāk aitām un kazām. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur vilks nav izzudis, bet turpina dzīvot kā funkcionāla meža ekosistēmas sastāvdaļa.
- Latvijā ir sastopami apmēram 1000 vilki
- Lai gan šis dzīvnieks ir aizsargājams, ar izņēmumiem un īpašu atļauju, Latvijā tos var medīt
Latvija, ar tās bagātīgo dabas daudzveidību un plašajiem mežiem, purviem un ūdeņiem, ir mājvieta daudzām retām un aizsargājamām dzīvnieku sugām. No klusajiem meža plēsējiem vilkiem, līdz brūnajam lācim, kurš pēc ilgstošas prombūtnes atgriezies Latvijas mežos — katra no šīm sugām ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa.
Veiksmīga sugu aizsardzība Latvijā ir iespējama, pateicoties Natura 2000 teritorijām, Sarkanajai grāmatai un ilgtspējīgai dabas politikai. Tomēr klimata pārmaiņas, mežu izciršana un cilvēka darbības joprojām rada riskus. Tāpēc izpratne, izglītība un aktīva līdzdalība dabas saglabāšanā ir būtiska, lai arī nākotnē varētu priecāties par šo sugu klātbūtni Latvijas dabā.